Metāla konstrukciju aizsardzībai pret uguni  izmanto apstrādi ar speciālām putām vai īpašu ugunsdrošu krāsu. Šādu apstrādi veic būvēs ar augstām ugunsdrošības prasībām, privātmāju būvniecības sektorā šāda veida aizsardzība nav plaši izplatīta. Lielākoties visus šos materiāla apstrādes darbus veic kvalificēti speciālisti. Amatierim  pareizi un kvalitatīvi veikt šos darbus vairumā gadījumu nav iespējams, jo tam nepieciešamas gan speciālas zināšanas, gan īpašas iekārtas un instrumenti. Mājas apstākļos nelielas metāla konstrukcijas (visbiežāk žogus, atbalsta stabiņus) var krāsot, taču arī pirms šī darba vēlams konsultēties ar speciālistiem vai iegūt informāciju no citiem  avotiem.

Obligāta virsmas sagatavošana.

Svarīgākais priekšnoteikums, pirms izmanto jebkuru no metāla aizsardzības veidiem, ir virsmas sagatavošana jeb attīrīšana. Metāla izstrādājumiem jābūt attīrītiem līdz metāliski tīrai virsmai. Parasti dzelzs un tērauda konstrukcijas ir pārklātas ar rūsu un velmēšanas sārņiem, ko iespējas notīrīt, kodinot vājās koncentrācijas skābē. Šo metodi nevar izmantot, ja izstrādājumam ir cita veida pārklājums vai sārņi, piemēram, krāsas, lakas, eļļas un metināšanas izdedži. Par vienu no labākajām krāsas un lakas noņemšanas metodēm atzīta augstspiediena smilšu strūklas izmantošana. Šim nolūkam lieto speciālas kvarca smiltis. Turpretī maza izmēra konstrukcijas tīra mehāniski, izmantojot krāsu šķīdinošus līdzekļus, kas gan ne vienmēr efektīvi der visām krāsām. Eļļas un tauku slāņus atkarībā no to apjoma var notīrīt ar šķīdinātājiem, attaukotājiem, nātrija hidroksīdu, vai karstu ūdeni. Mazāku laukumu tīrīšanai lieto auduma lupatu, kas piesūcināta ar tīrāmo līdzekli. Lielākas konstrukcijas attīra, tās pilnībā iegremdējot attiecīgajā šķīdumā. Metinājuma vietām jābūt blīvām, bez porām, lai atbrīvotos no skābes notecējumiem. Ja metināts ar elektrodu, no šuves jānotīra tā dēvētā metinājuma šlaga.

Karstā cinkošana.

Korozijas veidošanos rada atmosfēras piesārņojums, kas satur oglekļa dioksīdu (CO2), sēra dioksīdu (SO2), slāpekļa dioksīdu (NO2) un sērūdeņradi (H2S). Šie savienojumi reaģē ar gaisa mitrumu un veido elektrolītu (skābi), kas iedarbojas uz tēraudu un izraisa rūsēšanu. Cinka slānis labi pasargā tērauda virsmu, bet ar laiku arī tas lēnām korodē. Visu sistēmu pamatā, kuras lieto aizsardzībai pret rūsas veidošanos, ir aizsargbarjeras nodrošināšana vai galvaniskā elementa izveidošana. Karstā cinkošana nodrošina abas šīs priekšrocības. Cinkošanas reakcija starp cinku un tēraudu notiek šķidrā cinkā, parasti 445...460C temperatūrā. Šajā temperatūrā tērauds un cinks ātri reaģē. Cinka kārta, kas izveidojas, tērauda izstrādājumu iegremdējot šķidrā cinka vannā, pārklāj virsmu no visām pusēm. Parasti metāla izstrādājumu cinka vannā iegremdē tikai uz dažām minūtēm. Kad reakcija beigusies, izstrādājumu izņem no vannas. Lai arī cinka pārklājums ir izveidojies, tā iekšējā struktūrā izmaiņas turpinās, līdz brīdim, kad tērauda temperatūra pazeminās līdz normālai vides temperatūrai. Šis pārklājums aizsargā tēraudu ar elektroķīmiskās sistēmas starpniecību. Turklāt elektroķīmiskā aizsardzība iedarbojas arī no zināma attāluma. Ar karsto cinku apstrādātie izstrādājumi ir cieti un triecienizturīgi. Mehānisks bojājums (piemēram, skrāpējums) pārklājumā bieži ir piepildīts ar cinka oksīdiem un karbonātiem, kas palēnina tālāko koroziju.

Atkarībā no tērauda markas cinka pārklājums var izskatīties gluds un spožs vai arī palēks un matēts. Jebkurā gadījumā pēc pāris mēnešiem virsma kļūst nespodra, metāliski pelēkā krāsā. Tas ir cinka un gaisa reakcijas rezultāts, taču izskata izmaiņas neiespaido pārklājuma īpašības.

Cinkoto tēraudu konstrukciju izmantošanas efektivitāti sevi attaisnojusi dažādās būvniecības jomās. Tā kļuvusi neaizvietojama tiltu, telekomunikāciju torņu būvē, inženiertehnisko,  rūpniecisko un sabiedrisko ēku celtniecībā, lauksaimniecībā un enerģētikā. Īpaša nozīme karsti cinkotiem izstrādājumiem ir objektos, kas atrodas agresīvās koroziju rosinošās vidēs. Arī dzīvojamo māju būvniecības sektorā nereti izmanto šādi apstrādātas konstrukcijas, piemēram,  veidojot margas, kāpnes, metāla žogus, izmantojot dažādas ieliekamas detaļas, tērauda jumta konstrukcijas.

Cinka pārklājuma kalpošanas ilgumu ietekmē pārklājuma biezums, lietus skābuma līmenis, skābju izmešu klātbūtne gaisā, vēja nesto smilšu vai putekļu izraisītā erozija. Tāpēc, jo agresīvāka vide, jo korozijas risks ir augstāks. Bet cinka pārklājuma biezums galvenokārt atkarīgs no silīcija satura tēraudā, konstrukcijas izturēšanas ilguma cinkošanas vannā un materiāla biezuma un virsmas gluduma.

Ņemot vērā, ka karsto cinkošanu nevar veikt uz vietas objekts, šo pakalpojumu sniedz vairākas ar metāla un tā apstrādi saistītas firmas, piemēram, Baltic Zinc Technics,  Jauda.

Pie karstās cinkošanas pieskaitāma arī tā sauktā cinkošana ar uzpūšanas metodi jeb metalizācija ar uzsmidzināšanu. Šīs cinkošanas galvenā priekšrocība ir iespēja cinkot lielgabarīta detaļas un konstrukcijas. Šai tehnoloģijai izmanto cinka uzsmidzināšanas iekārtu ar elektriskā laukā sakarsētu gaisa strūklu. Šādi gaisā izkausētu cinku izsmidzina uz metāla, un  izveidojas 100-150 mikronu biezs cinka aizsargslānis.

Aukstā cinkošana.

Otrs plaši lietots metāla pretkorozijas aizsardzības veids ir aukstā cinkošana jeb metāla pārklāšana ar cinku piesātinātiem krāsu materiāliem. Cinka pārklājuma pamatsastāvdaļa ir augstas dispersijas cinka pulveris, ko ražo zinātniski pēc īpašas tehnoloģijas.

Cinka pārklājumu klāj uzsmidzinot, ar otu vai rullīti uz iepriekš sagatavotas tīras metāla virsmas. Rezultātā uz tērauda veidojas pārklājums, kas satur 80-97% cinka. Aukstā cinkošana nodrošina tērauda kombinēto aizsardzību, apvienojot projektora (katoda) mehānismu līdzīgi metāliskam cinka pārklājumam, ko rada karstā cinkošana, un izolējošo mehānismu, kas līdzīgs tradicionāliem krāsu materiāliem. Auksto cinkošanu izmanto gan kā patstāvīgu pārklājumu, gan kā gruntējamu materiālu kombinācijā ar dažādiem krāsu vai laku pārklājumiem, kā arī cinkotu metālu pārklājumu atjaunošanai. Neviens no krāsu veidiem nelikvidē zem tās slāņa radušos rūsu, bet, ja metāls nogruntēts ar cinka slāni, krāsas pārklājums virs tā tiek aizsargāts no atmosfēras ietekmes, un tiek paildzināts tā kalpošanas laiks. Tādējādi tiek iegūta dubulta aizsardzība - cinks neļauj attīstīties rūsai apakšējā krāsojuma slānī, bet krāsas vai lakas pārklājums aizsargā konstrukciju no ārpuses.

Aukstā cinkošana ir ērta un vienkārša. Šīs metodes svarīga īpašība ir iespēja ar minimāliem izdevumiem periodiski atjaunot ar cinku klātas vietas, ja radušies mehāniski vai citi bojājumi. Atšķirībā no karstās cinkošanas to biežāk  izmanto lielgabarīta konstrukcijām. Tāpēc auksto cinkošanu var izmantot gan rūpnieciskos apstākļos, gan celtniecības laukumā temperatūras diapazonā  no -15 līdz +40C un līdz 98% mitrumā. Aukstās cinkošanas pakalpojumu sniedz dažādas darbam ar metālu specializējušās firmas, piemēram, N.G.S., Mions Pro, Jauda.

Metāla krāsošana.

Metāla konstrukciju krāsošana ir Latvijas būvnormatīva noteikums, kas attiecināms uz dzīvojamo māju būvniecības procesu. Metālu krāso, izmantojot pulverveida tehnoloģiju vai tā dēvēto slapjo jeb tradicionālo krāsošanu.

Pulverkrāsošana tie uzskatīta par metāla virsmu populārāko krāsošanas tehnoloģiju, jo tā ir videi nekaitīga, nesatur toksiskus šķīdinātājus, ir viegli lietojama, tā nodrošina labu krāsas noturību, un tai ir salīdzinoši nelielas izmaksas. Tās pamatprincips ir sausais virsmu apstrādes veids ar brīvi uzpūstu pulveri. Galvenā atšķirība starp parasto šķidras konsistences krāsu un pulverkrāsu ir tā, ka pulverkrāsai nav vajadzīgs šķīdinātājs, kas parastās krāsas gadījumā uztur saistvielu un pildvielu daļas šķidras suspensijas formā. Pulverkrāsu parasti uzklāj elektroniski un pēc tam virsmu karsti žāvē, lai veidotos noturīgs pārklājums.

Ar pulverkrāsojumu apstrādāta metāla virsma iegūst gan labu kvalitāti (arī vizuāli), gan aizsardzību pret koroziju un mitruma iekļuvi materiālā; šāds krāsojums nodrošina izturību pie locīšanas, stiepšanas un triecieniem, tas ir arī ķīmiski izturīgs, un šādi krāsotu virsmu var ekspluatēt temperatūrā no -60 līdz pat 120C. Jau pirmajā krāsošanas reizē var iegūt gan vienmērīgu, gan biezāku virsmas pārklājumu un panākt spīdīgu, dekoratīvu, pret koroziju izturīgu krāsojumu ar nevainojamu aso stūru pārklājumu. Pieejami arī daļēji spīdīgi, matēti, metāliski krāsojumi plašā krāsu toņu gammā. Pulverkrāsošanu Latvijā veic liela daļa metāla konstrukciju ražotāju un metāla darbnīcu, piemēram, metāla durvju, logu ražotāji, žogu izgatavotāji, smago būvkonstrukciju ražotāji.

Tradicionālā metāla krāsošana.

Šis ir populārākais veids mājsaimniecību vajadzībām, kad jānokrāso kādas metāla konstrukcijas, piemēram, metāla žogs un tā stabiņi, karoga kāta turētājs, ūdens notekcaurules. Vienkāršoti raksturojot, krāsošanas procesu veido trīs daļas: virsmas attīrīšana, gruntēšana un krāsošana. Katra veida metālam (cinkots skārds, alumīnija virsma vai melnais metāls) tiek piemeklēti atbilstīgi tīrīšanas līdzekļi, gruntējuma un apdares krāsas. Svarīgākais priekšnoteikums laba darba rezultāta iegūšanai ir kvalitatīva krāsojamās virsmas sagatavošana. Tas nozīmē, ka tai jābūt ne tikai maksimāli attīrītai no rūsas (līdz metāliskam spīdumam), bet arī attaukotai. Pēc rūpīgas virsmas attīrīšanas klāj metāla gruntējuma krāsu. Tikai pēc tam krāso ar speciālu krāsu, ko uzklāj ar otu vai rullīti. Krāsu klāj divos slānos, otro - kad pirmais jau nožuvis. Ar modernām tehnoloģijām iespējams izmantot arī metāla krāsas, kas klājamas tieši uz sarūsējušas metāla virsmas. Šīm krāsām ir īpašs sastāvs, kas ietver gan gruntējuma krāsu, gan pamatkrāsu, gan virskārtu. Krāsas sastāvā izmantotā speciālā stikla pārslu tehnoloģija veido cietu aizsargkārtu, kas aizsargā virsmu no mitruma iedarbības ilgā laika posmā.

Ir ļoti plašs dažādu veidu metāla grunts un apdares krāsu piedāvājums, tās var iegādāties gan specializētos krāsu veikalos, gan būvmateriālu tirdzniecības vietās, gan interneta veikalos. Populārākās metāla krāsas piedāvā Vivacolor, Tikkurila, Hammerite (uz rūsas klājamas krāsas), Sadolin.

Aizsardzība pret uguni.

Apstrādājot metāla konstrukcijas ar speciāliem ugunsdrošiem līdzekļiem, tiek panākta augsta to ugunsizturība. Viens no šādiem veidiem ir konstrukciju krāsošana ar ugunsdrošām krāsām, tā iegūstot ugunsizturību līdz divām stundām iedarbojoties siltuma plūsmai ugunsgrēka apstākļos, pārklājums saputojas, un ugunsizturīgas putas ar zemu siltuma vadītspēju pazemina nesošās tērauda konstrukcijas temperatūras pieaugšanas ātrumu. Šādas krāsas izmanto tērauda nesošo konstrukciju, piemēram, kolonnu, šķēršļu un citu konstrukciju, spēka elementu ugunsizturības robežas paaugstināšanai. Materiālu var izmantot tērauda konstrukcijām, kuras ekspluatē gan atmosfēras iedarbībā, gan iekštelpās. Kā jau pirms jebkura materiāla uzklāšanas arī pirms apstrādes ar ugunsdrošo krāsu metāla virsma jāattīra no rūsas un jānovērš citi virsmas bojājumi. Krāsu uzklāj ar otu, rullīti vai gaisa un bezgaisa izsmidzināšanas metodi. Uzklājot ar otu vai rullīti, jāuzklāj vairāki krāsas slāņi, līdz tiks sasniegts vēlamais pārklājuma biezums, kas tiek noteikts pēc konkrētajam objektam noteiktā ugunsdrošības sertifikāta, - parasti 1 - 3 slāņi. Katram slānim jāžūst 24 stundas +15    -20C temperatūrā. Minimālais krāsas patēriņš ir 0,5-3 kg/m2. Krāsas pamattonis ir balts, taču iespējas iegūt jebkuru citu krāsas toni. Latvijā pazīstamākie ir šāda veida produkti - ugunsdrošās krāsas metāla konstrukcijām - ir Vācijā ražotas, piemēram, uz ūdens bāzes veidotā Unitherm ADR un uz šķīdinātāja bāzes veidotā Unitherm ASR.

Ugunsdrošība metāla konstrukcijām tiek iegūta, arī apstrādājot tās ar ugunsdrošajām putām. Tādējādi konstrukcijas iegūst līdz četru stundu ugunsizturību un ilgāk. Putas ir balti pelēkas krāsas sausais maisījums, kas sastāv no termoizturīga mikrošķiedras minerāla pildītāja, speciālas neorganiskas, cementam līdzīgas saistvielas un ugunsizturīgām piedevām, kas uzlabo materiāla lietošanas īpašības. Produkts paredzēts augstas ugunsdrošības klases pārklājumu veidošanai uz dažādām metāla konstrukcijām: kolonnām, sijām, metāla gaisvadiem. Materiālu uzklāj, izmantojot speciālu iekārtu. Slāņu biezums tiek noteikts atkarībā no tā, cik masīvas ir konstrukcijas.

Putu materiāls ir ekoloģiski tīrs, tas ir noturīgs pret vibrācijām un nelielām pamatnes deformācijām, ir samērā viegls, tāpēc netiek radīta liela papildu svara slodze uz aizsargājamām konstrukcijām. Latvijas tirgū tiek piedāvātas Francijā ražotas ugunsdrošās putas Aromtherm, kas pagaidām ir pazīstamākas ša veida produkts.

Metāla virsmas aizsardzības izmaksas.

Nav iespējas precīzi nosaukt katra metāla aizsardzības cenas, jo tās atkarīgas no vairākiem apstākļiem: konstrukcijas veida, apjoma, tehniskā stāvokļa. Cinkošanas cenas atkarīgas arī no apstrādājamās tērauda virsmas un svara attiecības, kā arī no cinkošanas tirgus situācijas pasūtījuma brīdī. Cinka cena veido cinkošanas izmaksu nozīmīgāko daļu, bet šā metāla cena svārstās atkarībā no konkrētās cinka tirgus situācijas pasaule. Karstās cinkošanas gadījumā cena tiek noteikta par apstrādājamo izstrādājumu svaru pēc cinkošanas. Tas nozīmē - pie sākotnējā metāla svara jāpieskaita vidēji 5%, ko veido cinka pārklājuma svars. Pulverkrāsošanas cenas parasti tiek ietvertas gatavā produkta cenā, bet, izmantojot atsevišķi šādu pakalpojumu, cena ir no aptuveni diviem latiem kvadrātmetrā.

Visplašākā cenu amplitūda ir metāla krāsām - atkarībā no tilpuma un krāsas kvalitātes cenas var svārstīties no pāris līdz pat vairākiem desmitiem latu.

Metāla konstrukciju pārklāšana ar ugunsdrošām krāsām vai putām maksās vidēji 9 Ls/m2 , bet viens šādas krāsas kilograms - nepilnus septiņus latus.

26.11.2008
Māja.Vide. Autors: Zigfrīds Dzedulis

Lai nelaime ietu garām, ikvienā mājā jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem un ugunsdzēšamajam aparātam vai - vēl labāk - ierīkotām apsardzes sistēmām.

Lai nelaime ietu garām, ikvienā mājā jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem un ugunsdzēšamajam aparātam vai - vēl labāk - ierīkotām apsardzes sistēmām

Parasti pēc lielākiem ugunsgrēkiem, kuros gājuši bojā cilvēki un kuri radījuši lielus postījumus, pieprasījums pēc dūmu detektoriem pieaug, atzīst ugunsdrošības preču tirgotāji. Labāk tomēr negaidīt tādas nelaimes un laikus nodrošināties kaut vai ar pašu vienkāršāko detektoru, kas, pateicoties tajā iebūvētajam fotoelementam, "redzēs" uguns radītos dūmus un ar spalgu troksni brīdinās par tiem. Sarežģītākie un dārgākie detektori reaģē ne vien uz dūmiem, bet arī uz krasām temperatūras svārstībām, tāpat uz tvana, sašķidrinātās vai dabas gāzes noplūdi dzīvoklī vai mājā.

Visvienkāršākos, ar 9 voltu bateriju darbināmus, detektorus var nopirkt jebkurā ugunsdrošības preču veikalā. Ikvienai šādai ierīcei klāt ir arī pamācība, kurā latviešu valodā izskaidrots, kā tā darbojas un kur mājoklī tai būtu jāatrodas. Tās piestiprināšanai nav vajadzīga nekāda lielā māka, stāsta uzņēmuma "FN Serviss" mārketinga speciālists Helmuts Bēķis.

Pieejami dūmu detektori, kuri dod trauksmes signālu, tiklīdz telpā izplatās dūmi; detektori, kuri dod trauksmes signālu, ja temperatūra pārsniedz +56 C vai +90 C (izmanto tajās telpās, kur dūmu detektoru lietošana nav iespējama), un detektori, kas reaģē uz straujām temperatūras svārstībām (izmanto telpās, kur pastāvīgi ir augsta temperatūra).

Daži svarīgi ieteikumi

Latvijā dūmu detektorus neražo, bet ieved no ārzemēm, visbiežāk no Vācijas, Polijas vai Ķīnas. Pirms šādas ierīces iegādes jāpārliecinās, vai precei ir sertifikāts, kas apliecina tās atbilstību Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām ugunsdrošības ierīcēm.

Katrā mājas vai dzīvokļa istabā ieteicams piestiprināt vienu dūmu detektoru, sniedz padomu Helmuts Bēķis. Ja dzīvoklī nolemts uzstādīt tikai vienu detektoru, tad tuvāk guļamistabai, piemēram, gaitenī. Ģimenes privātmājā dūmu detektori būtu vajadzīgi katrā mājas spārnā, citādi mājas iemītnieki pat nomodā var nedzirdēt briesmu signālu. To, vai mājā uzstādīto detektoru skaits ir pietiekams, īpašnieks var pārliecināties, pārbaudot detektoru darbībā. Ja detektora skaņas signāls nav dzirdams, tad ar jau uzstādīto nepietiek. Dzīvojamā mājā, garāžā, citās saimniecības ēkās var uzstādīt detektorus, kuri brīdinās par nelaimi kādā no telpām. Tā, piemēram, ja saimniecības ēkā sācies ugunsgrēks, tad briesmu signāls atskanēs arī mājā.

Dūmu detektors jāpiestiprina pie griestiem iespējami tuvāk telpas centram. Ja tas nav iespējams, tad var piestiprināt pie sienas aptuveni 15 cm attālumā no sienas un griestu salaiduma vietas.

Detektorus neiesaka uzstādīt virtuvēs, vannas istabās, līdzās krāsnīm vai kamīniem vai tuvu ventilācijas šahtām. Dūmi un tvaiks, gatavojot ēdienu virtuvē vai mazgājoties vannas istabā, var radīt viltus trauksmi. Līdzās ventilācijas šahtām uzstādīts detektors nedarbosies tāpēc, ka uguns radītie dūmi aizplūdīs prom.

Vismaz reizi gadā detektoram jānomaina baterija un jāiztīra no putekļiem, citādi ierīce nedarbosies. Tiesa, par vāju baterijas darbību detektors brīdinās ar skaņas signālu. Ierīces darbību var pārbaudīt, nospiežot tajā iemontētu testa taustiņu.

Lielākai drošībai - apsardzes sistēmas

Daudz lielāku drošību nekā dūmu detektori, kas var paglābt no nelaimes tikai tad, ja cilvēks dzird briesmu signālu, var sniegt tehniskās apsardzes sistēmas. Tajās vienā sistēmā ir apvienoti visdažādākie detektoru veidi, stāsta uzņēmuma "GSM Apsardze" klientu konsultantu nodaļas vadītājs Edijs Zvejnieks. Tā, piemēram, šie detektori ne tikai brīdina par dūmiem, karstumu un tvanu, bet arī par durvju atvēršanu, jebkādu kustību telpās, zvaniem pie durvīm, logu stikla saplīšanu, applūšanu un citām stihiskām nelaimēm vai svešu cilvēku ļaunprātībām. Ar šādas apsardzes sistēmas palīdzību cilvēks var pasargāt sevi un savu īpašumu.

Bezvadu apsardzes sistēmas ir vienkārši uzstādāmas (to uzstādīšanai nav nepieciešama caurumu urbšana sienās), par jebkurām briesmām tās brīdina ar skaņu signāliem telpās vai ārpus tām, turklāt var pārraidīt briesmu signālus mājokļa īpašniekam uz viņa mobilo tālruni. Sistēmai var pieslēgt līdz pat astoņiem mobilo tālruņu numuriem, tādējādi brīdinot vairākus ģimenes locekļus vienlaikus. Tiklīdz iedarbojas kāds no 32 detektoriem, aptuveni 10 sekundēs īpašnieks saņem tālrunī īsziņu. Tajā redzams, kurš detektors kurā telpā iedarbojies, tātad kāds ir apdraudējums. Divas signalizācijas sistēmas iekārtas ir pievienotas elektriskajai strāvai, taču spēj arī 24 stundas darboties no akumulatora.

Mājokļa apsardzei izmanto arī sistēmas, kas darbojas ar vadiem, stāsta uzņēmuma "G4S" tirdzniecības pārstāvis Gatis Bukovskis. Dažreiz cilvēki taujā: "Vai zaglis nevar sabojāt šo sistēmu, pārgriežot elektrības vadus?" Taču tas viņam neko nedod. Sistēma ir aprīkota ar akumulatoriem, kuri to darbina vēl 24 stundas. Tiklīdz vads ir pušu, uzņēmumā atskan trauksmes zvans, un apsardzes pārstāvis nekavējoties brauc uz notikuma vietu.

Par ugunsdrošību jāatbild pašiem

No 2008. gada 1. marta ir spēkā Ministru kabineta noteikumi par būvju ugunsdrošību. Tajos noteikts, ka dzīvojamās ēkās obligāti jābūt dūmu detektoriem. Kā skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes automātikas sektora priekšnieks Viktors Ruļovs, dienests uzrauga dūmu detektoru ieviešanu tikai atjaunotajās ēkās un jaunbūvēs, bet citās to uzstādīšana ir pašu īpašnieku ziņā.

Pērn no Latvijā reģistrētajiem 10 179 ugunsgrēkiem 3711 notikuši dzīvokļos un mājās. No šā gada oktobrī reģistrētajiem 478 ugunsgrēkiem gandrīz puse - 228 - izcēlušies dzīvojamās mājās. Pats izplatītākais ugunsgrēku izcelšanās iemesls - cilvēku nevīžīga, vieglprātīga rīcība ar uguni, vēsta VUGD preses sekretāre Inga Vetere. Diemžēl ik gadu valstī ugunsgrēkos zaudē dzīvību caurmērā 250 cilvēku. Apmēram puse nelaimīgo miruši nevis no apdegumiem vai sadegot, bet nosmokot dūmos, kuri rodas, degot dažādiem sadzīves priekšmetu sintētiskiem materiāliem. Bojā gājušo skaits varētu būt daudz mazāks, ja viņi laikus būtu saņēmuši brīdinājumu par briesmām. Tāpēc, kā uzskata Inga Vetere, dūmu detektori vai apsardzes sistēmas ir vajadzīgi ikvienā dzīvoklī vai mājā!

04.03.2009
Māja.Vide. Autors: Andris Ozoliņš.

Lai nodrošinātos pret ugunsnelaimi, vērts iegādāties speciālus dzēšamos aparātus vai uzstādīt detektorus

Personiskajā mājoklī ugunsaizsardzības ierīces ir tikai rekomendējamas, toties komerciāliem mērķiem izmantotā dzīvoklī tās jau būtu obligātas. Piemēram, ja elektroinstalācijas bojājumu dēļ notiks ugunsnelaime un likumīgie īrnieki gūs traumas, tiks bojāts viņu īpašums vai pat aizies bojā cilvēks, dzīvokļa īpašniekam būs jāatbild ar visu likuma bardzību.

Obligātā ugunsdrošības minimuma ievērošanu jaunuzceltām būvēm nosaka arī mūsu valsts Būvnormatīvi. Pēc pastāvošajiem Valsts standarta noteikumiem uz 100 m2 saimnieciskiem nolūkiem izmantojamas telpas nepieciešami 6 kg dzēšamās vielas (var būt kombinēta, piemēram, 3 kg pulvera un 3 kg ķīmisko putu). Ugunsdzēsības ierīču ienākšanu privātos dzīvokļos veicinājis tas, ka ierīces kļuvušas kompaktas un uzlabojies to dizains.

Čaklais bļauris

Par ugunsnelaimi jāuzzina pēc iespējas ātrāk, tādēļ telpās izvieto dažādus detektorus, kuri nebalsī pīkst briesmu gadījumā. Visizplatītākais ir pie griestiem stiprināmais dūmu detektors (cena - Ls 8), kura uzdevums ir reaģēt uz dūmiem. Šie detektori parasti ir tik jutīgi, ka tos var iedarbināt dūmi pat no pāris izsmēķētām cigaretēm. Tāpēc tos neizvieto virtuvē, kur ik pa laikam kaut kas mēdz notikt, bet koridorā, viesistabā un - jo īpaši - guļamistabā.

Ugunsdrošības detektori reaģē uz dažādiem kairinājumiem. Tie var būt tvana gāze, dūmi vai karstums. Pēdējā laikā popularitāti iegūst kombinētie detektori, kuri vienlaikus reaģē uz dūmiem un gāzi vai uz karstumu un dūmiem. Šāda kombinēta signāla novērtēšana ļauj izvairīties no nevajadzīgas trauksmes.

Detektoriem ar skaņas signālu ir viens trūkums - ne vienmēr trauksmes brīdī saimnieki to dzird. Ja guļamistabā ieplūst tvana gāze, tā no apakšas ceļas uz augšu. Brīdī, kad iedarbosies pie griestiem esošais detektors, cilvēki jau būs rīcības nespējīgi.

Lielāku drošību sniedz detektori, kuri pievienoti dzīvokļa (mājas) kopējās apsardzes pultij. Briesmu gadījumā signāls nonāk centrālē, kur operators rīkojas saskaņā ar instrukciju - sūta īsziņu saimniekam, ziņo ugunsdzēsējiem utt. Signalizācijas sistēma izmaksā ap Ls 100, piedevām tai ir pieslēgti citi - apsardzes detektori. Daļa detektoru, kuri ir pievienoti signalizācijas sistēmai, ir regulējami. Tātad tiem var uzstādīt tādu dūmu drošības pakāpi, kādu īpašnieks vēlas.

Ugunsdzēšamais pulveris

Galvenais palīglīdzeklis liesmu operatīvai nodzēšanai telpās ugunsgrēka izcelšanās sākuma stadijā ir ugunsdzēšamais aparāts. Atkarībā no izmantošanas nolūka tie ir pieejami ar vairāku veidu pildījumu. Latvijā nopērkama daudzu labāko firmu ražotā tehnika, tomēr no tās neatpaliek vietējās SIA "Valpro" ražotie ugunsdzēsības aparāti. Privātmājās un dzīvokļos visbiežāk izmanto universālos pulvera ugunsdzēšamos aparātus. PA1 aparāti paredzēti organiskas izcelsmes cietu vielu (koka, papīra, tekstila u. c.), dažādu viegli uzliesmojošu un degt spējīgu šķīdumu (benzīna, eļļas, tauku, spirtu u. c.), gāzu un elektroiekārtu zem sprieguma līdz 1000 V dzēšanai ar ABC tipa pulveri to aizdegšanās sākuma stadijā. Pulvera aparāti ir piemēroti visu galveno ugunsgrēku veidu dzēšanai. Tiem ir pieņemama cena. Ar pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem ir vienkārši strādāt, un dzēšanai izmantotais pulveris nebojā interjeru. Vienīgi jāņem vērā, ka pulveris ik pa diviem gadiem jāmaina, citādi tas nebūs darbaspējīgs.

Uguns slāpētājs

Ogļskābās gāzes (CO2) ugunsdzēsības aparātus parasti izmanto slēgtās telpās - muzejos, arhīvos un laboratorijās - viegli uzliesmojošu un degt spējīgu šķidrumu (benzīna, eļļas, spirtu, tauku u. c.), kā arī zem sprieguma esošu elektroierīču dzēšanai. Aparāts liesmas noslāpē ķīmiskā ceļā, piepildot noteikta apjoma slēgtu telpu ar CO2, kas lielākā koncentrācijā bloķē oksidācijas procesu, un liesmas neveidojas. Aparātu var darbināt gan nepārtraukti, gan ar pārtraukumiem, attiecīgi atverot vai aizverot balona palaišanas mehānismu. Darbinot aparātu, jāievēro vairāki drošības noteikumi: dzēšot elektroietaises zem sprieguma, taures gals nedrīkst būt tuvāk kā 1 m attālumā no degošā objekta. Tāpat aparāta izmantošanas laikā jāievēro piesardzība, lai izvairītos no roku apsaldēšanas, jo aparāta metāla daļas atdziest līdz -60... -70 °C. Speciālisti iesaka potenciālās ugunsnelaimes tuvumā vienmēr turēt kādu smilšu kasti vai vismaz apzināt vietu, kur smiltis ātri iegūt.

Neliesim ūdeni datoros

Tradicionālajos ūdensputu aparātos ugunsdzēšamā viela ir ūdens ar teiksmainu vielu - AFFF. Tā paredzēta organiskas izcelsmes cietu vielu (koka, papīra, tekstila u. c.) un dažādu viegli uzliesmojošu un degt spējīgu šķidrumu (benzīna, eļļas, tauku, spirtu u. c.) ugunsgrēku dzēšanai to aizdegšanās sākuma stadijā. Putu ugunsdzēsības aparātus izmanto dažādās sabiedriskās telpās. Tā kā ūdensputu aparātu aizliegts lietot elektroierīču dzēšanai (it īpaši tādu kā dators) un tas var bojāt arī interjeru, aparāta lietošana mājokļos ir mazāk populāra. Ārzemēs top elektrodroši putu aparāti, tomēr saugstās cenas dēļ tie vēl nav nonākuši Latvijas tirgū.

Sedziņas ugunij

Ugunsdzēšamos aparātus izvieto vai nu tiešā apdraudējuma tuvumā (krāsns, plīts), vai arī koridorā, kur tie ir brīvi pieejami. Pie aparāta iederas glīta somiņa ar ugunsdzēšamo paklājiņu. Tas ir 120x180 cm liels, grūti degošs stikla šķiedras paklājs, ko izmanto liesmu slāpēšanai. Piemēram, ieraugot neliela izmēra degošu virsmu, to pārsedz ar paklāju. Tādējādi tiek aizkavēta skābekļa piekļūšana, un liesmas nodziest. Īpaši tas noder virtuvē, kur kādas delikateses pēkšņas pašaizdegšanās dēļ uzreiz nav jāizmanto pulvera aparāts. Somiņas cena - 8 lati.

Dizains

Tā kā ugunsdzēšamās sistēmas uzstāda modernos interjeros, tiek domāts par to dizainu. Piedāvājumā ir dažādu krāsu un formu dūmu detektori. Tie var būt kā čiekuri, tos var aplocīt augšpusē ap lustras kātu kā aploci. Jaunākā parauga ugunsdrošos pārklājus izgatavo dzīvespriecīgās, dzīvokļa interjeram piemērotās krāsās. Arī interjerā izvietotos ugunsdzēšamos aparātus sāk izgatavot dekoratīvākus. Piemēram, norvēģi ražo ugunsdzēšamos aparātus hromētā korpusā.

***

Uzziņa

- Ar pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem ir vienkārši strādāt, un dzēšanai izmantotais pulveris nebojā interjeru.

- Lai pulveris būtu darbaspējīgs, tas ik pa diviem gadiem jāmaina. To veic "FN servisa" speciālisti, kuri vismaz reizi mēnesī atrodas katrā Latvijas novadā un šo darbu veic par 3 latiem.

Gandrīz ik dienu dzirdam par kārtējo ugunsnelaimi, kas paņem sev līdzi cilvēku dzīvību. Tomēr tikai nedaudzi aizdomājas, ka tas var skārt arī viņus. Kā liecina statistika, lielākoties nāves gadījumus izraisa nosmakšanu dūmos, nevis pati uguns, tāpēc svarīgi laikus uzzināt par ugunsnelaimi. Autonomais dūmu detektors ir efektīva ierīce, kas brīdinās par gaidāmo nelaimi un ļaus to novērst.

Dūmu detektori jeb bezvadu dūmu detektori ir autonomas, ar baterijām darbināmas ierīces. Tās ir aprīkotas ar fotoelektronisku dūmu atpazīšanas ietaisi, kas, fiksējot konkrētu dūmu koncentrāciju telpā, sāk signalizēt. Skaņa ir tik spalga, ka var atmodināt arī cieši aizmigušu cilvēku. Tirgū tiek piedāvāti Vācijā, Polijā, Korejā un citās valstīs ražoti dūmu detektori, taču tie būtiski neatšķiras - galvenais to kvalitātes rādītājs ir CE marķējums, kas apliecina atbilstību Eiropas Savienības pastāvošajām prasībām. Nav īpašas atšķirības vai pērkat dūmu detektoru par septiņiem, astoņiem vai 15 latiem, jo drošības ziņa tie ir analoģiski.

Kur detektori izvietojami

Viens dūmu detektors ir paredzēts 25-30 m2 telpai. Ja telpā ir kāda starpsiena, ari ieteicams izvietot papildu dūmu detektoru, jo dūmi nemēdz apiet šķēršļus. Šos detektorus montē vietās, kur tie visātrāk reaģētu uz degšanas produktiem. Lai ugunsdrošības ierīce būtu efektīgāka, to novieto visaugstākajā punktā telpas centrā. Vislabāk izvietot vienu dūmu detektoru katrā telpā, izņemot, protams, tās, kurās varētu rasties viltus trauksmes: virtuve, katlutelpa. No dūmu detektora nebūs labuma, ja tos novietos tuvu ventilācijas iekārtām, jo tās izkliedēs dūmus, ja tādi būs radušies, un aizkavēs detektora impulsu. Nav arī ieteicams detektoru novietot kādā no griestu stūriem, jo tur dūmi nonāks vēlāk.

Tomēr katram dūmu detektoram tehniskajā aprakstā jābūt norādītiem tā ekspluatācijas galvenajiem raksturlielumiem: kontrolējamai platībai (maksimāli tā var sasniegt līdz 60 m2), maksimālajam telpas augstumam (līdz 5m), maksimālajam attālumam līdz nākamajam dūmu detektoram (ap 8m), minimālajam attālumam no gaismas ķermeņiem un ventilatoriem (ap 1m) un no sienām (vismaz 0,5m).

Ja šķiet, ka drošībai nepieciešamas ierīces, kas signalizētu par nelaimes izcelšanos arī virtuvē vai katlutelpā, šīm telpām iespējams izmantot specializētus detektorus, kas lieki neizraisīs viltus trauksmi, reaģējot uz piedegušas olas vai tostermaizes dūmiem. Šīm telpām var izmantot siltuma (termodetektorus) vai kombinētos gāzes detektorus, kas nostrādās, attiecīgi sajūtot gāzi vai temperatūras svārstības. Tomēr, kā atdzīst speciālisti, šādas ierīces ir ļoti specifiskas, kas nav īpaši pieprasītas un populāras ikdienas patērētāju vidū.

Visefektīgākā pārbaude, vai dūmu detektori izvietoti pietiekamā daudzuma, ir pārliecināties par ierīces signāla dzirdamību visā mājā vai dzīvoklī. Ja signāls nav pietiekami dzirdams visās telpās, jāizvieto papildus ierīces.

Uzstādīšana

Dūmu detektors ir samērā vienkārša ierīce. Iegādājoties komplektā līdzi ir arī baterija (Krona tipa 9V baterija vai arī parastās pirkstiņu baterijas - atkarībā no modeļa) un skrūves piestiprināšanai. Pie griestiem vai pie sienas piestiprina dūmu detektora bāzi jeb plati, kura nemainīgi tur atradīsies visu laiku.

Kad tas izdarīts, dūmu sensoru pārbauda ar testa taustiņu. To var izdarīt, stingri nospiežot testa pogu vismaz uz piecām sekundēm. Dūmu trauksmes iekārta izdos trīs īsus skaņas signālus, kuriem sekos divu sekunžu pauze, un tad tas atkārtosies. Trauksme var skanēt vēl dažas sekundes pēc testa pogas atlaišanas. Šādi testēt iekārtu vēlams pēc atgriešanās no garāka atvaļinājuma vai kad mājās vairākas dienas neviena nav bijis. Pēdējā uzstādīšanas procesa darbība ir detektora pieskrūvēšana pie piestiprinājuma plates, ko var vienkārši izdarīt, tikai pagriežot to pulksteņrādītāja virzienā. Pats detektors neaizņem daudz vietas - lielākie no tiem ir ar 15 cm diametru. Būtiski atcerēties, ka reizi gadā jānomaina baterija un periodisku jāiztīra detektors. Ir dūmu detektori, kas paši ar īpašu skaņas signālu atgādina par nepieciešamību nomainīt bateriju, tomēr tie ir salīdzinoši dārgi modeļi. Lētākiem modeļiem ik pēc laiciņa iedegas sarkana lampiņa, kas liecina par detektora darbību, - ja tā nedeg, tas nozīmē, ka baterija ir tukša.

Dūmu detektora tīrīšana ir tikpat vienkārša kā visa šī ierīce, nekā lieka vai sarežģīta. Dūmu trauksmes iekārta jātīra aptuveni reizi mēnesī. Tīrīšana nozīmē putekļu un netīrumu izpūšanu no ierīces, lai tie netraucētu tās darbību. Šo procedūru var veikt ar mehānisku gaisa pūšanas ierīci, iztīrot dūmu trauksmes iekārtas visas puses.

Papildu iespējas.

Dārgākajām dūmu detektoru ierīcēm iespējamas dažas ekstras, ar kurām visas ierīces nav aprīkotas. Piemēram, vairāku detektoru savienošana ar kabeļiem. Šo trauksmes ierīču uzstādīšanai nepieciešama profesionāļu palīdzība, jo tās jāsavieno vienotā tīklā, kas nodrošina ierīču vienotu signalizēšanas darbību un to, ka trauksme tiek izziņota arī apsardzes firmas kopējā sistēmā. Slavenu dizaineru veidotus dūmu detektorus dažādās variācijās nav iespējas iegādāties, tomēr pastāv nelielas izvēles iespējas. Krāsu paletē var izvēlēties galvenokārt triju krāsu dūmu detektorus - tradicionāli baltus, pelēkus un melnus, kas ir mazāk populāri.

Kad iedarbojas trauksmes signāls.

Ja telpā dūmu koncentrācija kļūst veselībai bīstama, dūmu detektors iedarbojas un dod signālu. Trauksmes skaņas tās var izdot tikai tad. Kad tās konstatē dūmus, tāpēc ļoti svarīga ir ierīces pareiza uzstādīšana.

Dūmu trauksmes ierīces konstatē sadegšanas daļiņas, bet nekonstatē karstumu gaisā, liesmu vai gāzi. Ja, pārbaudot telpu, noskaidrojas, ka tas bijis viltus trauksmes signāls (telpā ieklīduši cigarešu dūmi, pastiprināta putekļu koncentrācija vai virtuvē piedeguša ēdienu dūmi), nekavējoties jāizskrūvē ierīce no bāzes un jāizņem baterija, lai spalgais signāls apklust. Tad vajadzētu novērst cēloni, kas izraisījis detektora skaņas signāla ieslēgšanos, iztīrīt ierīci un uzstādīt to atpakaļ.

Lai ikvienam šie Ziemassvētki būtu gaiši un svētvakars nebūtu jāsagaida trauksmaini dzēšot sveču liesmu izraisītu ugunsgrēku, t/p Alfa un ugunsdrošības nozares uzņēmums „FN Serviss" ir apkopojuši ugunsdrošības noteikumus kā izvairīties no iespējamām ugunsnelaimēm.

Tirdzniecības parks „Alfa" un ugunsdrošības nozares uzņēmums „FN Serviss" atgādina, ka Adventes laiks, tostarp Ziemassvētku un Jaungada svinību dienas ir biežākais ugunsnelaimju laiks. Ieteicams jau laicīgi apzināt iespējamos riskus un ievērot elementārus drošības noteikumus, kas palīdzēs izvairīties no nepiesardzīgas svētku svinēšanas izraisītām kataklizmām. Biežākais ugunsnelaimju cēlonis svētku laikā ir bez uzraudzības atstātas degošas sveces. Svētkus var sabojāt un nevajadzīgu robu ģimenes budžetā radīt arī šķietami nelieli bojājumi: sadedzis svētku galdauts, rotājumi vai, sliktākā gadījumā,  aizdegusies eglīte un zem tās esošās dāvanas.

Svētki nav iedomājami bez tik ierastiem svētku noskaņas elementiem kā svecīšu liesmām adventes vainagā un eglītē, lampiņu virteņu iedegšanas logā, kā arī Jaungada petaržu laišanas gaisā, tādēļ daži elementāri svētku svinēšanas padomi lieti noderēs ikvienam:

Iededzinot sveces adventes vainagā, eglītē un citur, atcerieties:

• Izejot no mājas vai dodoties pie naktsmiera, vienmēr pārbaudiet, vai visas aizdegtās sveces ir nopūstas!
• Nerotājiet eglīti ar padomju laikā tik iemīļotām vates pikām, vate ir ļoti ugunsnedrošs materiāls, kas būtiski palielinās aizdegšanās risku;  
•  Nekad neatstājiet degošas sveces bez uzraudzības, pat uz īsu brīdi!
• Rūpējieties, lai sveces vienmēr atrastos uz tām piemērota paliktņa vai nedegošas virsmas!
• Nav ieteicams sveces novietot uz televizora, uz palodzes aizkaru tuvumā, papīra dokumentu tuvumā, uz radiatora, iekurtām krāsnīm un citiem ugunsnedrošiem priekšmetiem; vienmēr pārliecinieties, vai svece atrodas drošā attālumā no degošiem priekšmetiem;
•  Svečturim jābūt stabilam un piemērotam sveces lielumam un formai, lai tas nevarētu apgāzties;
•  Brīvdabas sveces labāk lietot mājas pagalma izgaismošanai nevis iekštelpās;
•  Nekad neatstājiet bērnus bez uzraudzības telpā, kur ir degošas sveces; bērni var būt ātrāki nekā Jūs domājat;  
•  Pirms uzstādiet mājās eglīti, pārliecinieties, vai tā nav novietota pārāk tuvu viegli uzliesmojošiem priekšmetiem;
•  Ja svinībās tiek lietots alkohols, labāk sveces, petardes un citus ar uguni saistītus izklaides elementus neaiztieciet vispār!
•  Pārliecinieties, vai pašu gatavotie vai iegādātie eglīšu rotājumi ir ugunsdroši;
•  Lietojiet tikai tādus eglītes svečturus, kas, izdegot svecei, pasargās rotājumus un apkārtējo vidi no aizdegšanās;

Uzstādot elektriskās spuldzīšu virtenes:

• Ugunsdrošas gaismu virtenes vadam jābūt vismaz sērkociņa biezumā, plānāki vadi tiek uzskatīti par nedrošiem; 
• Izmantojot elektriskās spuldzīšu virtenes, pārliecinieties vai virtene paredzēta āra lietošanai vai tikai telpām;
• Iegādājoties spuldzīšu virtenes, kārtīgi pārbaudiet, lai virtene nav bojāta vai netrūkst kāds svarīgs tās elements - bojāta virtene var izraisīt īssavienojumu;
• Ja virtenes ir vairākas, sekojiet, lai vadi nesapinās; drošāk būs, ja gaismu virtenes  ieslēgsiet dažādās kontaktligzdās;
• Neatstājiet gaismas virtenes ieslēgtas naktī, neatstājiet tās ieslēgtas ģimenes prombūtnes laikā;
• Neveiciet pašrocīgi jelkādus spuldzīšu virteņu uzlabojumus, saīsinājumus, savienojumus; neprasmīgi savienoti vadi ir lietošanai bīstami;

Pirms iegādāties svētku petardes, ņemiet vērā:

• Petardes, raķetes un citus pirotehnikas izstrādājumus lietojiet tikai āra apstākļos, un esiet ļoti piesardzīgi, ievērojot visus drošības pasākumus!
• Iegādājoties pirotehniku, noteikti konsultējieties ar speciālistiem, kā pareizi to lietot, un precīzi ievērojiet pievienoto lietošanas instrukciju;
• Droša pirotehnikas lietošana nav savienojama ar alkohola lietošanu. Tiem, kas lietojuši alkoholu, uguņošanā jāpiedalās tikai kā skatītājiem!
• Ievērojiet drošības attālumus starp pirotehnikas elementiem, skatītājiem un ugunsnedrošiem objektiem;
• Nesmēķējiet pirotehnikas tuvumā un neļaujiet to darīt arī citiem!
• Neizjauciet gatavos pirotehnikas izstrādājumus, nemeistarojiet pašrocīgi savus pirotehnikas „brīnumus";

Ja tomēr aizdegas:

• Neceliet paniku un neveriet uzreiz vaļā logu, vēja plūsma tikai pastiprinās uzliesmojumu; logu atveriet, kad liesmas ir izdevies apdzēst; 
• Turiet mājās pieejamā vietā ugunsdzēsības aparātu. Ja par tādu neesat parūpējušies, tad vismaz svētku laikā turiet mājās pa rokai to, kas atrodas automašīnas bagāžas nodalījumā;
• Ja aizdegas egle, adventes vainags vai citi svētku rotājumi, nekavējoties apklājiet tos ar ugunsdrošu pārklāju, kas apslāpēs liesmas;
• Lieciet lietā jebkuru trauku, ar ko iespējams sasmelt ūdeni pēkšņu liesmu dzēšanai - spaini, katlu vai citu sadzīves priekšmetu;
• Iespējams ir pēdējais laiks iegādāties ugunsdzēsības aparātu, novietot to mājoklī visiem ģimenes locekļiem pieejamā un zināmā vietā un ikvienu iepazīstināt, kā ar to pareizi apieties;

Pats svarīgākais - ja neizbēgami ir notikusi uguns izraisīta nelaime, nekavējoties par to jāinformē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, zvanot uz 112, neuzskatot par pašsaprotamu, ka to jau būs izdarījis kaimiņš Jūsu vietā. Pat tad, ja aizdegšanās ir neliela un Jūs to mēģināt dzēst, drošības labad uzreiz jāizsauc arī ugunsdzēsēji.

Par drošas svētku svinēšanas pamatiem, mazas ugunsnelaimes ātras novēršanas iespējām un ugunsdrošības inventāra lietošanas noteikumiem no 17.decembra līdz pat 24.decembrim iespējams uzzināt t/p „Alfa", kur īpašā stendā darbosies uzņēmuma "FN-Serviss" speciālisti.

Būsim piesardzīgi, un lai mums visiem priekpilni un droši svētki, kurus neaizēno nepatīkamas nejaušības!

Šā gada pirmajā pusgadā pēc Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistikas datiem ir izcēlušies 4989 ugunsgrēki Latvijas teritorijā no tiem 1871 dzīvojamās mājās. SIA „FN-SERVISS" grib vērst pastiprinātu uzmanību ugunsdrošībai dzīvojamās telpās. Lai samazinātu šo ugunsgrēku skaitu, kuras pamatā ir pavirša izturēšanās ar elektroierīcēm, lūdzam pievērst uzmanību to pielietošanai un atrašanās vietai.

            SIA „FN-SERVISS" ugunsdrošības speciālists Jānis Riekstiņš lūdz pievērst uzmanību šādām elektroprecēm- gludekļiem, veļas mazgājamajām mašīnām, elektriskajām plītīm un citām elektroierīcēm.

• Visas šīs elektroierīces nedrīkst atstāt bez uzraudzības ieslēgtā stāvoklī;
• Negaisa laikā atvienot no elektrotīkla (TV, radio, gludekli, ledusskapi u.c)
• Ja notiek vada aizdegšanās, atslēgt no tīkla, ja iespējams;
• Pilnībā pārklāt ar kādu materiālu, piemēram segu;
• Elektroierīces zem sprieguma dzēšanai nedrīkst izmantot ūdeni;
• Ja aizdegas veļas mašīna- mēģināt atslēgt to no tīkla un dzēšot izmantot ugunsdzēšamo aparātu.
• Pārliecinieties, kad drošinātājs kontaktā atbilst ierīcei.

Par drošību virtuvē:

• Neturiet elektriskos vadus un citus viegli uzliesmojošus priekšmetus piemēram, virtuves dvieļus, plīts cimdus un apģērbus plīts un tostera tuvumā;
• Uzturiet plīti, tosteri, cepeškrāsni tīru, sakrājušies gruži, tauki un citi netīrumi ir ugunsnedroši;
• Ja uz plīts aizdegas panna, uzlikt vāku vai ar kādu materiālu to pārsegt, veicot to no sevis, lai liesmas sev neuzrautu virsū un kādu laiku uzgaidīt, lai liesmas paspēj nodzist;
• Neturiet elektriskos vadus un ierīces ūdens tuvumā;

Neatstājiet ēdiena gatavošanu bez uzraudzības. Kad beidzas Jūsu uzmanība, sākas ugunsgrēks!

Lai nodrošinātu drošību dzīvojamā mājā no 2008.gada 1.marta ir stājušies spēkā noteikumi, ko nosaka BN 201 07 būvju ugunsdrošība, kad visās dzīvojamās ēkās ir jābūt autonomai signalizācijai.

            Jautājumu gadījumā, SIA „FN-SERVISS" sniegs Jums bezmaksas konsultācijas ugunsdrošības, darba aizsardzības un citos drošības jautājumos.

Papildus informācija:

Egija Pumpure-Zabirko

SIA „FN SERVISS" biroja vadītāja

www.fnserviss.lv projekta koordinatore

e-pasts: egija@fnserviss.lv

tālrunis: 67556799